Kategoriju Arhīvs
Seko visu ierakstu saraksts no sāpes. kategorija.
does it be alright?
ne dienu, ne nakti sev mieru nerodu. sāpes katru dienu ir lielākas, tās laužas uz āru, tās tiecās pēc tās sirds, pēc tās…kura ir 200 km attālumā,šobrīd.
bāc, nu tas cilvēks, kuru es mīlu nav tak vampīrs!!! man ir šaumīgi smagi uz sirsniņas. arī tomēr, pēc sarunas ar viņu pa telefonu. dzirdēt mazliet vēso un atturīgo balsi, atturēties no kārdinājuma atkal ļauties jūtām, arī man ir bail. bail, jo apkārtējie var arī nesaprast..
whatever…
es gribu prom. prom no šejienes.prom,prom,prom,prom…
es gribu, lai viss ir atkal kārtībā un vēl lielākajā skaidrībā.
man jāiemācās bez tevis būt.
vārdi ir asarās izraudāti
rūgtā patiesība skaidri atklāta
nav izskaidrojums tam
es vienkārši esmu cits cilvēciņš
ar savām domām un patiesību
izlikties manā priekšā katru dienu
bija apzināti, samāksloti, izdomāti
pasaulē ir par vienu lelli vairāk-
naivu un mīlošu.
:(
Diena bija normāla.
smaidīju, daudz domāju. Domāšanas druzdzis sākās 
Par viss kaut ko domāju. Ginta priecīgi skandināja, ka jau šovakar brauks pie sava mīļotā cilvēka un pavadīs jauki laiku ar viņu, tad es gribēdama kaut ko teikt aprāvos…man jau pagaidām ir Pauze, kas nez cik ilga būs. 5dien visiir aizņemti, visiem savi plāni…sajutos lieka. Pirmo reizi tā.
Signe atveda mājās, jauki. Savādāk vajadzētu vilkties tādu gabalu ar smagu somu, sporta maisiņu un vēl deju maisiņu 
katrā gadījumā, ļoti smadi bija.
Atnācu mājās un sāka nežēlīgi sāpēt kuņģis :(:( arī tagad vēl sāp. Uz baznīcu nesanāks aiziet, jo jāmācās ir daudz – matenē, fizikā .. :/
man pamazām zūd spēks un optimisms.
šobrīd klausos tādas dziesmas, kuras “paķer” un dzeru jogurtu.
galīgā dī**ā viss i’.
Lelle.
Esmu bezspēcīga, man nav spēka ne par ko domāt.
Sāp par to, kā viņš varēja tā izrīkoties, un joprojām stāv viņa bezrūpīgā sejas izteiksem par manām sāpēm, katrs viņa vārds skanēja tik…tik vienaldzīgs un pohujistisks. Kā mīlošs cilvēks spēj tā rīkoties.
Pauze liela viņa pārdomām, un atūpūtas brīdis, vienam no otra. Viņa radītās sāpes apslāpē manu mīlestību.
Jūtos kā lelle.
Nevajadzīga
Sāpināta
Trausla
Naiva
un visu ticošā.
Meli.
“Tavus vārdus uz smalka diedziņa veru, un nu man ir viltotu pērlīšu virtene.
Kad tava dzimšanas diena pienāks, es tev to uzdāvināšu, labi zinot, ka ņemsi to ļaunā.
Bet lai – man no tā būs cukursalds gandarījums..”
cilvēks ir stiprs un izturīgs.
kas tik ir jāizcieš…
principā jau viss - no sagrautām cerībām, sapņiem,nepiepildītām vēlmēm,no zaudējumiem,no sāpēm, no neiespējamām lietām… tā jau varētu turpināt visu laiku, katru reizi pierakstot ko jaunu.
šodien ejot mājās, uzdevu savā prātā, kad manā dzīvē parādīsies arī kāda balta strīpa, ne tikai melna vai pelēka. tā jau ir, kādu laiku ir labi, tad ne tik labi, tad slikti. bet dzīvē vajag tak līdzsvaru………………..
kāpēc kādam, kurš nav pelnījis to, kas viņam ir, ir lepns un iedomīgs?
bet tiem kā trūkst ir izpalīdzīgi un pazemīgi, un mīloši….
vai tas arī ir savā ziņā līdzsvars dzīvē???????????????
es zinu kā tas ir, kad esi viens un tālu prom.
kā es gribētu, lai māsa tagad ir šeit un mēs atkal kopā smietos, nevis kārtējo reizi uzklausītu otra problēmas un sāpes…protams, ne jau vienmēr tā ir.
šodien iedomājos, kā tas ir zaudēt māti tik agrā vecumā un tas ir briesmīgi, vienkārši bija tāda sajūta, lūkojoties mammas brūnajās acīs….un es viņai nekādīgi nevarēju palīdzēt…viņa gulēja gultā tik bezspēcīgi….
BET, paldies Dievam, nu ir jau labāk! Labāk…
rakstot šo ierakstu acis nepanesa lielo asaru daudzumu…
asaras – sāļš ūdens no sāpēm satecējis…un visas sirdssāpes it kā pazudušas….
:/
nav īpaši laba diena tomēr. bīlenē tikai 5 :/ cerēju, ka būs augstāks vērtējums. diena tāda..nekāda.
ejot mājās pēc dejām, mašīna apšļāca no galvas līdz kājām! supper! biju slapja, tad vnk gribējās nokrist uz ceļiem un skaļi raudāt :/
atnākot mājās uzzināju, ka tēvam jādodas uz Maskavu, tjip pārbaudīties. Kaut kas nav īsti lāgā ar veselību gandrīz salūzu no jaunumiem. palika viņa žēl….
jau šovakar viņu pavadīju un pateicu, ka mīlu viņu….
kaut kā grūti saņemties kaut ko darīt. pat lāgā negribas kustēties….gribas uzdot jautājumu, kas ellē ratā notiek šai pasaulē??? ;(
vnk man ir smagi uz dvēseles.
