lai arī, kas tu būtu, tu man krīti uz nerviem.

tagad vakarā man sāka sāpēt vēders nezinu, kas tam kaiš. garstāvokļa nav, jo atkal esmu visu pārpratusi…a man jau likās, ka viss būs citādāk. tagad jūtos mazliet apstulbusi un nezinu, ko atbildēt.
bet galu galā pati jau gribēju brīvību..es jau nesūdzos, vienkārši, man ļāva palidot dažas dienas.

tagad skatīšos filimu Australia. gribas viņu beidzot redzēt,  viena draudzene teica, ka baigi labā. nu ievērtēšu tulīt. tā kā rīt tikai uz 4 stundu, es atļaušos mazliet vēlāk iet dusēt kā nekā es diendusu pagulēju

es tulīt atšķīdīšu.

cerēdama uzlabot atzīmi sportā, vairāk noguru nekā veicu uzlabojumus :/

es eju gulēt.

šovakar neskriešu.

Vispār tas ir ļoti nepieklājīgi uzmākties ar satikšanām un sms pusnkatī, ja nemāk savākties, tad jāiet tur, kur var to izdarīt.
Tas tā – īsumā!

Man iet labi Un es neizliekos par to, kas neesmu ja kas. Mana dzīve ir mainījusies un es tāpat. Ginta var to apliecināt! 6dien braukšu uz Rīgu un mani uzaicināja paēst saldējumu jaukā kompānijā!
Viss man iet uz labo pusi!
HA!

Tā būs labāk…Es jūtu to.
Un….Dievam nekas nav neiespējams.

Cik sen nav rakstīts un to varēja just. jutu, ka kaut kas pietrūkst. Vienkārši nav laika. Baigi viss tagad uz gada beigām sagāžas – atzīmes, mācības + citi darbi un par izklaidi šobrīd nevar būt ne runas.
Pēdējās dienās man te māte ar māsu uzklupa virsū, teiksim tā, piekasījās baigi, laikam kašķi meklē Un tā nu man tās dažas dieniņas baigi asaras bira…Un nācās galu galā pārdomāt savu sirdi. Jā! To arī darīju. Lasot grāmatu literatūras vajadzībām, Zem viena lietussarga…mm, nācās pārdomāt dažas lietas. Un arī cita mūzika tagad iet vairāk pie sirds. Šobrīd ļoti steidzos, jo drīz sāksies hokejs un ēst ar vēl gribās un vēsture arī vēl jāmācās un jāsadara visas lietas ar kosmētiku vēl brr…un tad vēl baznīca 19:00 un to visu man ir jāpaspēj sadarīt Supper, ne? Bet gan jau
Tā….kaut cik esmu atvieglojusi savi sirdi, uzrakstot savas domas uz lapas internetā.
protams…dienas kā dienas…katra citādaka u nar saviem notikumiem. …rīt ir sliņķu talka un saraksts ir izlikts pie izmaiņām, kur visus var skaidri redzēt, kuri tad ir tie sliņķi un jā…es protams arī tur esmu…nejau tāpēc, ka slinka esmu, bet tāpēc, ka man bija savi attaisnojošie iemesli, lai neieastos un pirmo talku 17. aprīlī bet tas tā…
Šobrīd manī ir tik daudz enerģijas..uh…varētu visus apskaut
Mamma saka, ka es nemainoties….mainos gan, tikai no iekšpuses, lēnām….ta ka gliemezis ik dienu jā! un kurš to nepamana…tam vēl ir jāiemācās saskatīt pašu būtiskāko…ko saredz tikai ar sirdi

Have a nice life!

ne dienu, ne nakti sev mieru nerodu. sāpes katru dienu ir lielākas, tās laužas uz āru, tās tiecās pēc tās sirds, pēc tās…kura  ir 200 km attālumā,šobrīd.
bāc, nu tas cilvēks, kuru es mīlu nav tak vampīrs!!! man ir šaumīgi smagi uz sirsniņas. arī tomēr, pēc sarunas ar viņu pa telefonu. dzirdēt mazliet vēso un atturīgo balsi, atturēties no kārdinājuma atkal ļauties jūtām, arī man ir bail. bail, jo apkārtējie var arī nesaprast..
whatever…
es gribu prom. prom no šejienes.prom,prom,prom,prom…
es gribu, lai viss ir atkal kārtībā un vēl lielākajā skaidrībā.

no visa esmu nogurusi. tik nogurusi, ka pat uzrakstīt to nevaru
šodien trijatā – Signe, Ginta un es braucām ar riteņiem pie kl. vecākiem vākt parakstus sakarā ar izlaidumu un braucām pie Maasiem, kuri dzīvo tālu no Priekules, tur uz Paplakas pusi ej tu nost..man pakaļa ir jēla tas jau vēl tā. bet braucot atpakaļ, nolēmām taisnāk braukt, pa slidēm. tad izdomājām vnk cauri laukam brist jā, bridām. iebridām kaut kādā mežā ellē ratā thank God we are a live un tad tomēr izbridām no tā meža un pērāmies mājās pa sliedēm smieklīgi un jautri gāja. tagad visas kājas noskrāpētas un sūrkst :/

vakar.
uznāca nostaļģija un atgriešanās pagātnē.bet cik labi, ka savācos un viss bija atkal labi.
es jau sāku pierast, ka esmu viena. ne īpaši jau tas patīk, zinot mani, bet..a ko padarīs, kā ir tā jādzīvo.

tu.
es tev nepīkstināju. vnk pēc sporta skatos a have 1 missed cal, skatos TU, nu es ņēmu un atpīkstināju atpakaļ.es jau neko. pats vbūt kko ne tā saspiedi

aj. es man liekas, iešu pasnaust mieģelis nāk, ta ka nu….

Sākšu ar to, ka no rīta aizgulējos un visu dienu kā aizmigusi staigāju Sportā lecot tāllekšanu dabuju ierīt smiltis, jo planēju pa visu bedri bet aizlecu 3,70 kaut gan kas tas ir vien nieka 6, un ar to ir par maz [man vismaz]
Himijā dabuju 6 pastāstīju to, kas biju un arī labi
Pēc skolas ar padrugu vazājāmies un nosvinējām viņas tiesības, yuhūū [cik nu tur svinējām, bet vng bija jautri]
Tagad esmu nogurusi :/ gribas iet gulēt, bet jāiet desas pacept
Šodien biblenē paņēmu Krēslas otro grāmatu – New moon, suppāā grāmata, tiešām! Patīk
nu tā man iet

Mīmiskās ekspresijas uzdevums ir paust cilvēka emocionāli psiholoģisko stāvokli, viņa pārdzīvojumus, emocijas un jūtas, ko izraisa partneris, sarunas priekšmets un tml.  Lielākā daļa psihologu uzskata, ka emociju neirofizioloģiskais pamats visiem cilvēkiem ir vienāds un tas ir iedzimts. Galvenās emocijas, ko atspoguļo cilvēka seja pēc S. Omārovas ir laime, izbrīns, bēdas, ciešanas, dusmas, riebums vai nicinājums un interese.

Acis, līdzīgi sejas izteiksmei, atspoguļo cilvēka emocionālo stāvokli. “Siltam” skatienam ir raksturīga acu zīlīšu paplašināšanās, “dzēlīgam” – acu zīlīšu sašaurināšanās.  Tuvi cilvēki biežāk un ilgāk uzlūko cits citu nekā sveši. Ja attiecībām ir raksturīga sāncensība, ciešs skatiens tiek uztverts kā izaicinājums vai agresivitātes izpausme. Kā izpētījuši psihologi vidējais skatiena ilgums ilgst no 1 līdz 7 sekundēm.

Manuprāt, visskaistākā ir mīlestība starp vīrieti un sievieti. Sākumā tā var būt tikai laba draudzība, taču pēkšņi var attapties, ka tu bez šī cilvēka nevari iztikt nevienu dienu, ne stundu, ne minūti, ne sekundi. Citam tas ir tikai vienkārši skatiens un tu jau saproti, ka tā ir tava īstā mīlestība. Katram mīlestība atnāk savā laikā un vietā, cits varbūt pat to nezin, ka tā ir klāt un saprot tikai pēc vairākiem gadiem, citi kļūdās domājot, ka skaista mīļa draudzība ir jau mīlestība. Ir cilvēki, kuriem ir aprēķina laulības, bet vai tad tā ir īsta, patiesa mīlestība un vai tā darīs tevi laimīgu? Ne par kādu naudu nav nopērkam mīlestība un patiesas jūtas, labs cilvēks. Kad cilvēki iemīlas viņi lido. Iemīlējušos cilvēkus var redzēt pa gabalu, viņi smaida, acis mirdz un viņos ienāk laimes sajūta. Taču ir cilvēki, kuri mīl, taču nespēj izrādīt savas jūtas. Un ne vienmēr pusaudžu mīlētie dziedātāji, vai elki ir viņu lielā mīlestība, kā daži mēdz uzskatīt, tā vienkārši ir patikšana. Mīlestību patiesībā atklāt ir ļoti grūti un nošķirt to no vienkāršas patikšanas vai draudzības. Lai cilvēki būtu kopā uz mūžu viņiem ir jāpārbauda vienam otru pāris gadus, nevar uzreiz iepazīties un dzīvot kopā. Cilvēkam jānovērtē savas intereses, kas viņam patīk cilvēkos, kas nē, vai tas ir tas cilvēks ar ko tu gribētu būt kopā arī 70 gados?

Ir jāzina ko tu sagaidi no mīlestības un pašam jācenšas radīt tādu vidi, lai īstenotu to. Galvenais ir jātic pašam sev un saviem spēkiem. Ja cilvēks mīl sevi un visu kas viņam ir apkārt – viņš ir laimīgs. Bez mīlestības nevar iztikt neviens cilvēks. Lai kā cilvēks censtos paslēpties no mīlestības, tā viņu pārsteigs viss negaidītākajā brīdī un pārņems visu tavu prātu un domas vai tu gribi vai nē. Ja cilvēka mīlestība pret visu ir patiesa, viņš tādu pašu saņems atpakaļ un varbūt pat ar uzviju. Ja visu dara ar mīlestību, darbs iet pats no sevis. Cilvēkam vajag gaišas domas, tīru sirdi. Ja cilvēks vēl tikai domā par mīlestību un kā pasauli padarītu gaišāku un labāku, viņš ir ceļā uz pilnību. Ir jādomā par mīlestību, lai varētu to atrast. Cilvēkiem ir jāmīl lai dzīvotu.